KARŠ UKRAINĀ: MIGRĀCIJAS IETEKME UZ LATVIJAS VALODAS POLITIKU. (Latvian)

Until March 2022, the Republic of Latvia belonged to the countries with rather low migration. Because of Russia's invasion of Ukraine, the situation changed unexpectedly. There was a Ukrainian minority in Latvia (42,300 people or 3.5% of the total population). During the first months of the war, appr. 10,000 refugees, mostly women and children, arrived in Latvia, and numbers may exceed 30,000 at present. A special law has already been adopted, including language and education rights articles. The Ukrainian language has become a more visible participant in the Latvian language market and will probably keep these positions after the Ukrainian victory. At the same time, the Latvian state has to ensure the successful integration of newcomers into Latvian society against the background of Latvian language skills. This aspect may be challenging because a part of Ukrainian refugees use Russian as their family language or have Russian language skills. Ukrainian nationals whose family language is Russian belong to the same linguistic community as members of the Russian minority in Latvia, but their political and ideological views can be completely different, raising the issue of linguistic and national identity. Latvia still has not overcome the consequences of Russification during the Soviet period, and the increase of Russian language use in public space is not in line with the goals of the Latvian language policy. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Līdz 2022. gada martam Latvijas Republika piederēja pie valstīm ar samērā zemu migrācijas intensitāti. Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā situācija negaidīti mainījās. Latvijas ukraiņu minoritātei (42 300 cilvēku jeb 3,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita) pievienojās gandrīz tikpat daudz bēgļu no Ukrainas. Latvijā ir pieņemts īpašs Ukrainas cilviliedzīvotāju atbalsta likums, kas nosaka arī valodas lietojumu un tiesības uz izglītību. Ukraiņu valoda ir kļuvusi redzama Latvijas valodas vidē un, iespējams, saglabās šīs pozīcijas arī pēc Ukrainas uzvaras karā. Latvijas valstij ir jānodrošina jaunpienācēju veiksmīga integrācija Latvijas sabiedrībā uz latviešu valodas zināšanu pamata. Ukraiņu bēgļu lingvistiskā integrācija var būt sarežģīta, jo daļa ukraiņu bēgļu izmanto krievu valodu kā ģimenes valodu vai arī viņiem ir krievu valodas zināšanas. Šāds aspekts var stiprināt krievu valodas lietotāju lingvistisko pašpietiekamību. Latvija joprojām nav pārvarējusi padomju laika rusifikācijas sekas, un krievu valodas lietošanas palielināšana publiskajā telpā neatbilst Latvijas valodas politikas mērķiem. Ukrainas valstspiederīgie, kuru ģimenes valoda ir krievu valoda, pieder pie tās pašas valodu kopienas ar Latvijas krievu minoritātes pārstāvjiem, taču viņu politiskie un ideoloģiskie uzskati var būt pilnīgi atšķirīgi, aktualizējot lingvistiskās un nacionālās identitātes izpratnes jautājumus. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Copyright of Word: Aspects of Research: Conference Proceedings is the property of Liepaja University and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use. This abstract may be abridged. No warranty is given about the accuracy of the copy. Users should refer to the original published version of the material for the full abstract. (Copyright applies to all Abstracts.)